Лингвофорум

Подскажите , где можно в интернете купить учебники и какие из них стоит покупать для начинающего ? Какие из них с кассетами ?
"Легкий путь к латышскому языку"
"Paliga"
Atkal majas LATVIJA
Самоучитель Дины Эзерини .

Moewe, я не знаю, где в Интернете их купить можно Их, по-моему, и в Латвии не много.
А ты откуда?

В  Екатеринбурге .

Ой! А зачем тебе???



А вообще все эти учебники - сплошное фуфло... Предпочитаю учить языки по грамматикам и чтением художественных произведений.
Купи себе фильм на латышском вместо аудиокурса.... (Хотя не знаю, как это из Екатеринбурга провернуть можно...)

Цитата: 4444А вообще все эти учебники - сплошное фуфло... Предпочитаю учить языки по грамматикам и чтением художественных произведений.

Хорошо было, когда некоторые газеты выходили параллельно на двух языках: купишь Ригас балсс на русском и латышском и сравниваешь.
Абсолютного параллелизма, правда, не было: разные языковые версии одной статьи иногда были в разных номерах, и/или одна из версий могла быть несколько сокращена.

Если еще актуально - у меня в Москве есть кое что, даже словарь оцифрованный, разное всего, но могу сказать однозначно - чудо, если по современным учебникам можно выучить латышский. Хотя для начала любой хорош, какая разница, хоть газета, хоть что...

Цитата: gasyounно могу сказать однозначно - чудо, если по современным учебникам можно выучить латышский.

А по каким можно выучить?

По тем, которые на латышьском...
Сколько времени Вы готовы в это вложить?

Цитата: gasyounно могу сказать однозначно - чудо, если по современным учебникам можно выучить латышский.

Цитата: gasyounПо тем, которые на латышьском...

А они разве не современные?

gasyoun, да, кстати.. у меня в школе очень современные учебники были, с темами про Ирбе и Прата Ветру Хотя по ним я ничему и не научился - интереса тогда не было как то.. А потом книжки начал читать, тиливизир посматривать. И теперь, если не волнуюсь, говорю почти идеально (ну мне так говорили, по крайней мере). Правда, на экзаменах устных повалнываюсь (с), к сожалению.
А какой у тебя словарь? Tilde?

Неа, Тильде это попса, у меня Эндзелинс, это круче, гораздо круче, 70 тому назад издавали, на немецком... Для человека, который хочет понять славянские этимологии одним литовским мало будет, но обычно даже этого мало кто знает, увы!

ЛЮДИ! Русские люди (россияне!!)! Зачем?? Что вас мотивирует на изучение латышского языка??? (вопрос серьёзный, сформулирован эмоционально)

Цитата: "славный" от
Зачем?? Что вас мотивирует на изучение латышского языка???

Думаю, людей, живущих в Латвии, мотивирует желание перестать быть неграми А остальных - наверно, просто интерес...

unlight, я был бы гражданином, даже не зная ни слова по-латышски, так что для меня этот вариант отпадает

славный, хотел написать гневный ответ, но вовремя заметил приписку "(россияне!!)" хороший вопрос, тоже интересно почитать ответы.

macabro, мы с тобою коллеги (возможно "друзья по (не)счастью"), на сколько я понимаю, поэтому кипятиться не надо меня интересует мнение других людей. если выйдет дискуссия, я дам свой ответ.

з.ы. для посвящённых - я гражданин уже год ) дело не в языке, по карайней мере для нашего покаления.

Цитата: "macabro" от
unlight, я был бы гражданином, даже не зная ни слова по-латышски, так что для меня этот вариант отпадает

А шо, ваши предки жили в Латвии до "оккупации"? Я вообще-то не слышал о том, чтобы потомок "колонистов", не знающий латышского, стал гражданином...

Цитата: unlight от апреля  7, 2006, 22:45

Цитата: "macabro" от
unlight, я был бы гражданином, даже не зная ни слова по-латышски, так что для меня этот вариант отпадает

А шо, ваши предки жили в Латвии до "оккупации"? Я вообще-то не слышал о том, чтобы потомок "колонистов", не знающий латышского, стал гражданином...

а он может родился после 1991-го предлагаю не развивать эту тему!! 

Цитата: славный от апреля  7, 2006, 22:12
ЛЮДИ! Русские люди (россияне!!)! Зачем?? Что вас мотивирует на изучение латышского языка??? (вопрос серьёзный, сформулирован эмоционально)

Я побывал в Риге в десятилетнем возрасте и мне понравился и город, и язык. Я удивился, что бывают языки с латинской письменностью, на которых всё легко читается (в сравнении с навязанным мне ненавистным английским). Ну, и ещё привлекла магия падежей, напоминающих славянские, но так и оставшихся для меня тогда загадкой. Увы, учебников тогда купить не удалось...

ЦитироватьЛЮДИ! Русские люди (россияне!!)! Зачем?? Что вас мотивирует на изучение латышского языка??? (вопрос серьёзный, сформулирован эмоционально)

Я тоже живу в России. В детстве с ансамблем мы часто ездили в Москву, участвовали в различных концертах, где по советской традиции принимали участие различные коллективы, представлявшие 15 республик. Там мы познакомились  с коллективом Žiogelis из Литвы, с Liesm`ой из Латвии мы практически не общались - т.к. они были старше нас, но мне понравились их языки, захотелось просто говорить с ними на одном языке. Позже (еще в советское время) будучи первый раз в Литве я пытался купить учебник литовского, но нигде такого не было. Какие-то пособия из Латвии и Литвы мне привезли сокурсники (выпросил!). Теперь вот знаю пару фраз на латышском, немного больше на литовском, последний изучаю самостоятельно

  2985
Visas bija man masinas
Gluzenim matinim,
Viena pate izpuruse,-
To vedisu brammanam.

22842
Tadam tautu netiklim
Tada laba ligavina!
Ta but' labi piederejsi
Man tadam brammanim.


33601
Sagaja brammani
Augsta kalna,
Saseja kumelus
Pie sveta koka.

34075
Sajaja bramani
Augstaja kalna,
Sakara zobenus
Svetaja koka.

Pētījuma noderīgums


Kopš XIX gadsimta vidus Latvijā indiešus saka saukt par brāļiem (K. Barons, T. Zeiferts, J. Rainis) tādēļ, ka saskaņā ar izcilu vācu valodnieku (A. Šlēgelis 1808 g., R. Rasks 1821 g., F. Bopps 1833 g., A. Potts 1836 g., A. Šleihers 1856 g., G. Nesselmannis, K. Brugmanis 1886 g.) atzinumu, kuri prata sanskritu, lietuviešu mēle no visām dzīvajām valodām ir vistuvākā san-skritam. Pastāvēja priekšstats, ka atliek atvērt jebkuru leišu avīzi un var izbaudīt tīru sanskri-tu, savukārt, ja vēlaties  iepazīt un pētīt visādus piemaisījumus, tad šeit noderīga Lettische sprache.
Ko darīt un pie kā pieskaitīt latviešu valodu (литвославянское) ilgu laiku palika ne-skaidrs. Piesardzīgs bija J. Endzelīns, kurš savulaik pasniedza avestas valodas un sanskrita pamatus Latvijas Universitātē, komentējot no salīdzināmās valodniecības viedokļa hrestomā-tisko (sākot ar 1819 g.) epizodi no Mahābhāratas par princi Nālu. Bet neviens latvietis līdz šim nav mēģinājis vācu zinātnieku atzinumā iedziļināties, jo nav bijis sanskrita pratēju.
Tā, piemēram, Prof. Lazdiņš 1954. g. sastādītajā monogrāfijā ir ne mazums kļūdu: anali-zējot vārdu bālin, ko sastata ar latviešu bāliņš, netiek ievērota vārda morfoloģiskā (uz ko no-rādīja jau A.A. Zaļizņaks) uzbūve. Un lai gan baltu etimoloģija nav iekļauta 1958. g. pat Fas-mera vārdnīcā, tomēr ir skaidrs, ka bāliņš patiešām ir saistīts ar šo vārdu, bet ar tādu ierunu, ka sufikss -in nav viens un tas pats ar -inš. Interesanta ir darbības vārda kalp sakne, kas iz-ņemot latviešu valodu sastopama vēl tikai abās tohāriešu valodās un citur nekur. Pareiza ir arī senindiešu laukika un latvju lauku saikne. Ir arī klaji aplamas hipotēzes, kā, piemēram, nāgari saikne ar vārdu garīgs. Pārlieku piņķerēts ir plaši izplatītā darbības vārda bhū skaid-rojums caur vārdu būve, kaut arī tam var piemeklēt etimoloģiski tuvāku būt. Vispārpieņemta un visās, tanī skaitā baltu celmā, Indoeiropiešu valodās pārstāvēta sakne plu, ko nav grūti sasaistīt ar plostu, vai arī vienkārši peldēšanu. Katram, kas zina kaut piecus sanskrita vārdus, būs pamanīti aizdomīgie vīra un ratha. Smalka ir parna – spārns, jo patiesi s šinī pozīcijā ne vienu reizi vien pazūd un uzrodas (s mobilie), kā, piemēram, vārdā sprç - pirksts. Bet svarī-gāk ir nevis 300, vai 500 vārdi, ko varam piemeklēt kaut gruzīnu valodā un sakarā ar ko savu-laik tika uzmeistarotas visdažādākās spekulācijas. Katrs šis vārds nepastāv katrs par sevi un katrā no gadījumiem tam ir jāiekļaujas kādā rindā, veidojot likumsakarību.
Bieži vien nav nepieciešams ieskatīties vārdnīcā, lai pareizi un tieši noteiktu vārda tuvāko radniecību. Bet tīrs nav viss no tira (no saknes tr), bet tapa (?) par latviešu tiltu (pārejas se-mantika, pārcelšanās pāri ūdeņiem). Nevar attaisnot autora kļūdu, jo jau tad, piemēram tādu pētnieku kā Edgerton darbos var atrast nemazums visādu skaņu pāreju un atbilstību tabulas. Brīnumaina un pārāk pārdroša ir vietvārda Rīga sakritība pēc savas uzbūves ar Gangu: un kaut arī sakne ga patiešām, tiesa gan 25 ar pus nozīmē var būt arī kā novietots (kā madhyaga), tomēr no šīs hipotēzes būtu jāatsakās kaut vai tikai tāpēc, ka latviešu valodā sanskrita saknei ri atbilst liet un, kas ir ne mazāk saistoši, Gangas nosaukums ir no mundra valodu substrāta un pat ja tā ir reduplikācija, tad citas izcelsmes. Ar uzviju var sasaistīt tad Rīdzenes upi un Rīgu tai skaitā ar senindiešu sakni ric, kas nozīmē rečitatīvā lasīt himnu, un Rīga tad būtu ,,bļaustekle", vai, ja nevēlamies atmest iepriekšējo priekšlikumu, kā ,,Dziesmu un deju svētku rīkošanas vieta" sekojot upes apzīmējumam Indijā un Nepālā – nadī (,,trok-šnotāja").
Izbrīna kas cits. Piecdesmit gadus pēc Lazdiņa grāmatas, tajā pašā Kanādā dzīvojošs in-ženieris saraksta 2004. g. citu grāmatu, kura ar savu 36. vienību garo bibliogrāfijas sarakstu varētu sasmīdināt pat vistu. Tagad, pateicoties Paliepa kungam mūsu valodā ir tādi izcili ska-nīgi un ļoti dziļdomīgi jaunvārdi kā dainulogs un kladistika. Ja zem pirmā es sākumā nojautu kaut ko līdzīgu operētājsistēmas Windows kalkai, tad otro es vienkārši pārpratu. Kad es vēl mācījos Literatūras institūtā reiz krievu mūsdienu literatūras pasniedzējs, pazīstams pētnieks pastāstīja kādu atgadījumu, kuru atsaucu atmiņā, jo tas iederas šinī vietā, kaut arī nav pār-baudīts pēc 1939. g. izdotās ,,Pareizrakstības vārdnīcas". Ir tāds krievu rakstnieks, Борис Зайцев, un doktorants sava diplomdarba aizstāvēšanas laikā iedomājās pieskaitīt sevi заяцоведу, kas nebūtu nekas īpašs, ja vien zaķu speciālists nebūtu neveikls termins ar nevē-lamu daudznozīmību. Lai nemocītu tos, kuri vēl nav tapuši par īsteniem tautu dēliem, citēju augstāk minēto monogrāfiju un paskaidroju, ka kladistika nozīmē valodu grupējumu koku. Var jau būt, ka tas tādēļ, ka es pamatskolā biju stipri viduvējs latviešu valodas zinātājs un tā-dēļ to, kas atrodas augstāk par manu niecīgo sapratni, es pievedu šeit.
Valodniecība nav tik nevainīga nodarbe, kā tas iesākumā (XVIII gs.) varēja likties un sa-vācot kopā 300 sanskrita-latviešu vārdu ,,modest collection" prof. Lazdiņš no Monreālas pie-vienojas ārzemes latviešu pulkam, kas to vien dara, kā atrod jaunus un jaunus kopīgus motī-vus Rigvēdā (kas gan, sekojot indoloģijā pieņemtajai transliterācijai, tiek pierakstīta kā Rg-veda un vēlreiz apliecina autoru padziļinātās studijas senindiešu valodā kopumā un tās senā-kajā, vēdu atzarojumā, kā tās sastāvdaļā) un dainās.
Vienkāršojot zinātnisko transkripciju ar rakstāmmašīnu izdotajā grāmatā atmesta daļa diakritisku, kas izraisa ne mazums pārpratumu un vienkārši fantastisku skaidrojumu. Tā piemēram gan.a-pati ar vieglu roku pārtop govju ganā, kaut arī darbības vārdam ganīt izse-ni ir cita, gana droša etimoloģija. Vienkārša un acīmredzama ir saikne starp māta un tāta (mīlināmā uzruna), tādēļ vēl jo vairāk izraisa cieņu  tādi sastatījumi, kā çiva (tanī skaitā kā dieva personifikācija) un sieva, kas patiešām nav acīmredzami. Bēdīgāk ir tas, ka autors ne-izmanto nevienu etimoloģijas vārdnīcu, kaut līdz pagājušā gadsimta vidum tādu bija, pat ja atmest vācu un krievu valodā sastādītās (kas emigrācijas pētniekiem palika mūžam svešas), tādu bija vismaz 3-4. Patīkami apzināt sevi kā celmlauzi, pat ja blakus silam ved meža taka. Tad arī laghu, kas ir nekas cits ka vācu Leicht un latviešu liegs pārtop par logu, kas ir zem jebkādas kritikas. Vēlme apvienot brāļu tautas ir tik visvarena, ka tās priekšā vārda uzbūves analīze atiet uz otro vietu un tiraiskarin.i (ar to pasu ri, kas citviet monogrāfijā pierakstīts kā r, vārds karn.a ar nozīmi auss) pārtop tīros aizkariņos. Un medus ir madhu un zupa ir sūpa, bet tikai katrā lapaspuse vīd pa 1-2 tikpat muļķīgām kļūdām un strīdīgais pāna ar pienu un mahan labha ar makten labo (h-k pāreja te sastopama, piemēram, grieķu valodā, tādēļ šāda saikne nav neiespējama), miç pārtop mīcīt, kaut arī tā nozīme un skanu mija gan drīzāk no-rāda uz darbības vārdu maisīt.
Viss, kas ir saistīts ar mitoloģiju ir labākajā gadījumā nepamatots, ja ne tieši aplams. Un ja deva-pati var sastatīt ar pašu dievu, tad varun.a un visvareno nu nekā, jo varun.a vienno-zīmīgi veidots no saknes var, kam latviešu valodā atbilst vērt, velties ar nozīmi plesties, ,,tas, kurš izpletās virs ūdeņiem".
maruti vienmēr daudzskaitlī, nav nekāda viena par visiem Maruta 70
cienījamais autors maldās par vēdu vecumu un aizmirst par avestu 65
Jānis Radvils Paliepa. Latvju dainas un vedu himnas. Indoeiropiešu un senās Eiropas kul-tūras saplūde. Latviešu valodas un dainu izcelsme. 2004

Пименов 1998 : 79
Daina #34075-0

Sajāja bramaņi
Augstajâ kalnâ,
Sakāra zobenus
Svētajâ kokâ.
Svētajam kokam
Deviņi zari,
Ik zara galâ
Deviņi ziedi,
Ik zieda galâ
Deviņas ogas.
Avoti: 196g
Avots 196g
Krājums: Barona un Brīvzemnieka krājums
Apriņķis: Kuldīgas, Kurzeme
Pagasts: Renda
Iesūtītājs: Reķis F.

Daina #33601-0

Sagāja brammaņi
Augstâ kalnâ,
Sasēja kumeļus
Pie svēta koka.
Svētam kokam
Deviņi zari,
Ik zara galâi
Deviņas lapas,
Ik lapas galâi
Deviņi ziedi,
Ik zieda galâi
Deviņas ogas.
Apriņķis: Talsu, Kurzeme
Pagasts: Kabile

Простите, а что это значит?

Перевод первого предложения:
Начиная с середины 19-го века в Латвии индийцев стали называть братьями (К. Барон, Т.Зейферт, Янис Райнис), потому что, по мнению выдающихся немецких ученых (А.Шлегель, 1808, Р.Раск, 1821, Ф. Бопп, 1833, А.Потт, 1836, А.Шлейхер, 1856, Г.Нессельман, К. Бругманн, 1886), которые владели санскритом, литовский язык из всех живых языков больше всего похож на санскрит.

А дальше?
Но мне, собственно, непонятно, с какой целью выложен этот текст.

В текстах идет речь о связи латышского с санскритом, только автору было недосуг перевести на русский.