Author Topic: Латышский язык  (Read 78257 times)

0 Members and 1 Guest are viewing this topic.

В литературном языке его нет, равно как и в южнорусском наречии. Зато в северорусском какие-то остатки всё таки сохранились и потому "плавность" речи у жителей России означает, что они родом либо с Северо-Запада, либо с пограничных с ним областей Центра и Поволжья.  Это, равно как и наличие постпозитивных частиц и безличных перфектов типа "корову подоено" или "два человека ранено" обусловлено видимо близостью скандинавских народов.

Reply #26 on: March 18, 2004, 01:30
Earth to worker..... earth to worker.
Houston we have a problem
Украинский вирус - не может быть злым. (це)Ян Ковач
я непремено бы книжку об себе бы написал (це)Твид

Offline andrewsiak

  • Posts: 4345
  • Gender: Male
    • my LJ
Reply #27 on: March 18, 2004, 02:27
Quote from: ИванЪ Рабиновичь
Earth to worker..... earth to worker.
Houston we have a problem

 :lol:
той ще ся не вродив, щоб усім догодив.

Offline gasyoun

  • Posts: 881
  • Gender: Male
  • Санскрит в Сибири
    • Скачать санскрит в Москве
Reply #28 on: June 8, 2004, 22:14
Если что, я в Москве, учусь в Литинституте и если кому нужен санскрит, немецкий и латышский, могу помочь. Почта gmarik at hotbox dot ru, если что. А так - в инете есть только материал АИЛАБ, я работал у них в Риге, знаю их систему.

  Удачи, Мартин
http://groups.google.com/group/Nagari/ & http://nagari.southindia.ru
Словари санскрита, прописи дэванагари, материалы по авестийскому, хинди

Offline Amateur

  • Posts: 4670
  • Gender: Male
Reply #29 on: January 22, 2005, 04:44
Quote from: Lizard
Quote from: andrewsiak
(Не считая того, что на письме не отражаются разные типы музыкального ударения. Кстати, литовскому ударению - также как и сербскому и шведскому - можно научится, imho, только тщательно вслушиваясь в живую речь...)

Да, это полностью верно. Тем более, что в процессе преподавания языка иностранцам этот аспект обходят стороной, вообще не объясняют. Да что там - многие носители языка сами не осознают наличие разных тонов, т.е. все произносят, а на письме обозначить не могут.


Значит ли это, что правильно говорящие по-литовски иностранцы, но не различающие восходящее и нисходящее ударение не воспринимаются литовцами как говорящие "с акцентом"?

Offline Iwin2

  • Posts: 15
Reply #30 on: November 12, 2006, 13:35
Воспринимаеццо, просто они не всегда смогут объяснить в чём выражаеццо ваш акцент.

Offline gasyoun

  • Posts: 881
  • Gender: Male
  • Санскрит в Сибири
    • Скачать санскрит в Москве
Reply #31 on: November 23, 2006, 18:45
Fragmenti no Raiņa sarakstes, kurās piemin sanskritu



Šlēgelis 444: Indiešu un sengrieķu valodā katra vārda sakne ir tas, uz ko tā norāda un tādēļ pielīdzināma zaļam asnam. Sakarā ar to, ka gramatikas kategorijas tiek izpaustas ar locījumu palīdzību vārda vidū, nepastāv vairs ierobežojumu… Viss, kas tādā veidā atvasināts no vienkāršas saknes, manto radniecības nospiedumu un tādēļ saglabājas laiku laikos. Attiecīgi, tieši tādēļ, no vienas puses, to bagātība, no otras puses – šo valodu izturība un cienījamais vecums.


Пара устоявшийся мнений o латышей и их родстве с санскритом

Когда немецкие романтики подступали к идее единства нации и языка, они не могли предположить всю степень опасности, заложенной для народов Европы в тех ложных толкованиях, которые эта тема позднее нашла у Бисмарка. Позднее у его последователей, а позднее у идеологов тоталитарных государств – не только в искаженных принципах сравнительного языкознания в нацистской расистской «арийской» пропоганде и реконструкции прото-германского, вместо прото-индоиранского языка, но и в разглагольствованиях Сталина о признаках нации, потом продолженных им людоедской практикой в пору его откровенного русского шовинизма.


105 с., «По-просту»: языки Великого княжества Литовского, Вяч. Вс. Иванов
Vestures posma, kad vacu romantiki pietuvinajas nacijas un valodas vienotibas idejai, vini nevareja pat aptuveni apjaust tas drausmu dabu, kas bija sagatavota Eiropai tajos maldigajos traktejumos, kuros si tema atrada pasu sava valsti Bismarka varas zenita un starp vina sekotajiem, bet velak totalitaro valstu ideologu vidu – ne tikai kropli izprastos salidzinosas valodniecibas principos nacistiskaja “ariesu” propaganda, bet aridzan Stalina muldesana sakara ar naciju raksturojosajam atskiribam, kas tika realizetas kanibalistiskia praktika atklata krievu sovinisma era.
 

Ausaunie auseklīši

Vārdu secība un sintaktiskās konstrukcijas. Piemēram tagadnes lietojums latviešu pasakā, kas sasaucas ar Praesens historicum Hītopadešas fabulās. Runa ir tieši par teikuma uzbūvi, nevis par klejojošajiem sižetiem.

Научные гипотезы санскритологов Прибалтики (Причины поисков родства индоевропейских корней с лексическим составом и грамматическим строем балтийских языков как способа подоплёки националистических настроений в независимых республиках.)


Если данное, начатое мною исследование имеет хотя бы какую-то культурно-историческую ценность для интелигентной части русскоязычной аудитории, то, конечно, это скорее не моя, а заслуга тех мастеров, перед которыми я опускаюсь в низком поклоне. Именно благодаря тагороведу Виктору Язеповичу, санскритологу Наталии Павловне и пиларам Российской Академии Наук – академикам Челышеву и Конрад-Левину я сумел конкретизировать поставленные перед собой задач и разработать наиболее оптимальную методологию отбора материалов. Если мне удасться хотя бы частично переосмыслить высказивания выдающийся немецких филологов позапрошлого и деятелей латышской културной элиты прошлого века, буду считать, что поставленная перед мной задача выполнена.
- Патриотизм, - отвечая на провокативный вопрос госпожи Ванини, сказала кавалер ордена лотуса, Елизаренко – необходимо искоренять, где бы он не был. - Поэтому, имея возможность сравнить нынче сложившуюсь ситуацию на бывшем пространстве страны союзов, я обращаю ваше внимание на научную несостоятельность некоторых немецко-балтийских и, с другой стороны, грузинских учених присвоить себе титул самой древней культуре, основываясь на языковых сходствах, в основном именно словарном запасе.





Teodors Zeiferts
Latviešu rakstniecības vēsture

3. BARONS

Barons. Ar tiem kopā viņš pieder pie Tērbatas latviešu studentu pulciņa; ar tiem viņš satiekas Pēterpilī pie Pēterburgas Avīzēm. Kad Alunāns nošķiras nost un beidz savu mūžu, Barons aiziet ar Valdemāru uz Maskavu

Studenta gados Barons sarakstīja Baltijas ģeogrāfiju ar titulu: Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi, īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām. Jelgavā, pie G. U. Renhera, 1859. Šī ir pirmā ģeogrāfija, sarakstīta par tuvāko latviešu tēviju no latviešu viedokļa. [..]Latvieši nav pieskaitāmi ar lībiešiem un kūriem pie somu tautām, kā daudz vācu grāmatās stāstīts, ne arī grieķiem, latīņiem vai ģermāņiem, kā citi sacījuši, tāpat ne pie slāvu tautām, kā slāvu zinātnieki nereti norāda, bet latviešu, leišu un veco prūšu valodas ir īpaša valodas cilts, kas nav cēlusies, ģermāņu un slāvu valodām sajaucoties, bet kas, tāpat kā šīs valodas senos laikos, radusies «no Indijas sanskrita valodas» (mēs tagad teiktu: no indoeiropiešu pirmvalodas). Tad Barons izceļ latviešu valodas vērtību. Tā nebūtu zemu turama arī tad, ja tā būtu maisīta valoda, kā angļu, franču. Bet latviešu un leišu valodas ir vecas un cienījamas, kas stāv vistuvāk vairāk nekā divi tūkstoši gadus ļaužu mutē izmirušai, tikai Indijas svētās grāmatās atrodamai sanskrita valodai.

Теодор Зейферт, «История письменности латышей», Кришянис Баронс

Латышей не следует причислать к племенам либов или куров финской народности, как пишется во многих немецких книгах; не к грекам, носителям латыни или германцам, как утверждали вторые; впрочем и не к западно-славянским народам, как нередко указывают ученые славянского происхрождения. Потому что латышский, литовский и говор древних прусов составляет отдельную языковую ветвь, которая не возникла, смешавшись германским и славянским языкам, но которые, также как и эти языки в древные времена, возникли из общего «языка санскрита Индии» (мы теперь сказали бы: из индоевропейского праязыка). После Баронс подчеркивает значимость латышского языка. Его не стоило бы недооценивать и тогда, если он был бы всего лишь смешанным языком, как английский или французский. Однако же языки латышей и литовцев архаичны и заслуживают уважения, ибо стоят ближе всего к две тысячи лет как вымершему в просторечии, встречающемуся лишь в святых памятниках письменности Индии, в санскрите.


1. TAUTAS DZIESMAS 1) Vēsture d) Dzejas veids
Atliekas no tālas senatnes varētu būt uzejamas  J ā ņ u  j e b  l ī g o  d z i e s m ā s.  Še vairāk nekā kaut kur citur uzglabājies sauciens, piedziedājums, kuru, vismaz daudzos Latvijas apgabalos, pastāvīgi lieto; še dziedāšana savienojas ar zināmu darbību: ar zāļu plūkšanu un veltīšanu, Jāņu uguns dedzināšanu, saules sveicināšanu. Pēc saviem sākumiem tās visādā ziņā pievienojas  k u l t a  d z i e s m ā m.  Jāņu dziesmu «līgo» ir līgsmības sauciens un varētu būt mantots no tiem laikiem, kad pirmatnes cilvēks saucieniem apsveica ziedošo dabu, izdarīdams pie tam dažas ticības paražas. «Līgo» pa reizei attiecas tieši uz sauli: saule (pēc dažām dziesmām) Jāņu rītu rotājas jeb līgo. Augšgalieši «līgo» vietā dzied «rūto». Latviešu Jāņu dziesmu piedziedājumam «līgo» līdzīgs sauciens «lado» uzejams arī citās indoeiropiešu, sevišķi slāvu tautās, tā leišu, krievu, serbu, rumāņu dziesmās. Vārdam «līgot» pēc saknes radnieciski vārdi ir arī leišu un sanskrita valodā (lingoti, linggam). Tas viss der par norādījumu uz piedziedājuma «līgo» lielo vecumu.

Остатки из глубины времен можно найти в Яню или лиго песнях. Здесь явнее чем где либо еще сохрянился призыв, припев, который, во многих областях Латвии употребляют по сей день.


6. TICĒJUMI         2) Dievības           a) Debesu dievības
No dažiem vārdiem latviešu valodā, no šo vārdu saskaņas ar attiecīgā jēdziena apzīmējumu radniecīgās valodās un no dažām ieražām vērojams, ka latvieši dievinājuši rīta blāzmu par A u s t r u. Šī pati sakne ir vārdos aust, austrums, austriņš. Kādā tautas dziesmā sacīts: Saule kokles skandināja, Austriņā sēdēdama. Leišiem še vārds aušra, latīņu valodā aurora, grieķu ēos, sanskrita ušas.

3) Dievs
3) DIEVS. Latviešu ticējumos palaikam parādās kā augstākā būte Dievs. Vārda atvasinājumā un pamatnozīmē tas saskan ar sanskrita Daevas (Djāus pitā), grieķu Zevs (Ceiss), Dios (Ceus pater), latīņu Deus (Jupiters, Diespiter), leišu Dievas, senprūšu Deivas. Še, kā redzams, ir mantojums no indoeiropiešu senatnes. Dieva jēdzienā novērojami latviešu tradīcijās vairāk attīstības posmi. Visagrāk tas attiecas uz gaismas debesi, tad aptver personisku būti, kas parāda savu pārākumu papriekšu ar fizisko spēku un sevišķi ar viltus gudrību, vēlāk kā valdoša tikumiska dievība; pēdīgi tas pieņem kristīgā Dieva nozīmi.
Здесь, видимо, наследие от индоевропейских древностей. Понятие Бога в латышских верованиях имеет несколько этапов развития. Изначально его соотносит с небесами, после он – определенное существо, которое показывает собственное преимущество с помощью физической силы и, особенно, хитросстю, потом как первая среди нравственных божеств; в последствии же сливается с понятием христианского Бога.
3. LATVIEŠU VALODA
        1) Radniecība
1) RADNIECĪBA. Latviešu valoda ir atvase no indoeiropiešu valodu celma. Pie indoeiropiešu valodām pieder šādas valodu grupas: āriešu (dalās divos zaros: indiešu, to starpā sanskrita v., un irāņu, to starpā senpersiešu v.), ziemeļāriešu (Ķīnas, Austrumturkestānā), toharu (Vidusāzijas ziemeļos), izmirušo hetu (Mazāzijā), armēņu, grieķu, itāļu, tās atvase latīņu, no kurām cēlušās romāņu (itāliešu, franču, spāniešu, portugāļu, rumāņu u. c.), tālāk ķeltu (britiešu, ģēliešu), ģermāņu (zviedru, norvēģu, dāņu, vācu, angļu u. c.), baltu-slāvu valodas. Visas šīs valodas izaugušas no kopējas pirmvalodas. Tās tad arī uzrāda skaņās, vārdu formās, vārdu krājumā, teikumu salikumā zināmu radniecību. Vecākais indoeiropiešu literatūras piemineklis ir senindiešu valodā sacerētā Rigvēda, kuras vecākās daļas sniedzas atpakaļ otrā gadu tūkstotī priekš Kristus. Bagātas un īpatnīgas literatūras attīstīja senatnē bez indiešiem vēl persieši un grieķi.
Latviešu valoda pieder pie baltu-slāvu valodu zara. Šīs valodas, kauču šķirtas atsevišķās nozarēs, vēl palikušas kopā arī pēc tam, kad indoeiropiešu pirmvaloda jau bija sadalījusies atsevišķās valodās. Latviešu un citas baltu valodas tātad stāv ar slāvu valodām tuvākā radniecībā nekā ar citām indoeiropiešu valodām (piem., ģermāņu, romāņu u. c.). [..]
Vistuvākā radniecība latviešu valodai ar leišu un 17. gadu simteņa beigās izmirušo prūšu valodu. Šīs trīs apzīmē par baltu valodām. No tām latviešu un leišu valodas savā starpā saskan vairāk nekā ar prūšu valodu. Leišu valodā - vecākās formas, kuru turpmākā attīstības pakāpe pa lielu lielai daļai uzejama šiem pa daļai saprotama. Uz to lai leišu kopējām tautas dziesmām.
Latviski:
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu velēniņu;
Es tev teikšu, māmuliņa,
Ko man dara sveša māte.
Leitiski:
Kelkis, mano motužėlė
Aš pakelsiu velėnele;
Aš tav guosious motužėlė,
Ko man daro pamotėlė.
[..]
V ā r d u  p ā r ņ ē m u m i  no vienas valodas otrā liecina par šo tautu savstarpējām kultūras attiecībām. Latvieši pārņēmuši no lībiešiem īpaši tādus vārdus, kas attiecas uz jūru. No tam vērojams, ka latvieši nākuši ar jūru sakarā tikai vēlākā laikā. Vairāk latviešu (baltu) vārdu, kas apzīmē kultūras ieguvumus, pārgājuši somu valodās (lībiešu, igauņu, somu). Daži no tiem sniedzas tālu senatnē, tanī laikā, kad latviešu valodā k priekš patskaņiem i, e nebija pārvērties par c, kas noticis jau priekš 13. gadu simteņa (kā uz to norāda valodnieks J. Zēvers). Latviešu «ceļš» (leišu «kelias») sastopams somu vārdā «keli»; latviešu «cirvis» (leišu «kirvis»), igauņu «kirves», lībiešu «kiras»; latviešu «cimds», lībiešu «kindas», somu «kinnas». No latviešu vārda «kokles» (leišu «kankles») cēlusies somu «kantele», no latviešu «tilts» somu «silta», igauņu «sild», no latviešu «siens» somu «seina», no latviešu «pirts» somu «pirts». Šie un citi vārdi liecina, ka latvieši senatnē attīstījuši kultūru, kas izplatījušies uz viņu kaimiņiem ziemeļos.

4) TAUTAS SAVĀDĪBA
Še novērojam arī tautas gara savādību, kas ieveidojas tautas valodā. Ja latvieši augstākās būtes nosaukumam paturējuši seno, sanskritā sastopamo nosaukumu «Dievs», kas agrāk apzīmēja gaismas debesi, kam tā pati sakne, kas vārdā diena, tad viņi pēc savas īpatnības ar to vēl vienumēr saista kaut ko gaišu, spīdošu, skaidru. Krievu Bog atgādina kaut ko bagātu (no saknes bagh - piešķirt, sevišķi uzturu piešķirt). Vācu «Gott» ir tīri formālas dabas (no indoeiropiešu ghutom - piesauktā būte). Apzīmēdami morālisku pārākumu par tikumu, latvieši ar to norāda, ka teicamām īpašībām jāizaug no iekšējām dziņām, ka cilvēks jāvērtē (saskaņā ar Kristus mācību) pēc tā, kas viņam tīk, uz ko tiecas viņa būtība. Romieši pēc sava tautas rakstura ar vārdu «virtus» izsaka, ka viņi cilvēku īpašību starpā visaugstāk nostāda vīrišķību. Vācu «Tugend» (tā pati sakne vārdā «taugen») stāv sakarā ar to, kas noderīgs.
Tautas īpatnīgā dvēseles dzīvē sniedz ieskatu arī zināmam priekšmetam piešķirtā kārta. No tam novērojams, kādu priekšmetu īpašības tautas garā saistās ar vīrieti, kādu - ar sievieti. Ozols latviski vīriešu kārtā, liepa sieviešu. Par vīrieša raksturīgām, cienījamākām īpašībām tad latvieši tura stiprumu, nelokāmību, patstāvību, par sievietes - maigumu, piemīlību. Saskaņā ar šādu uzskatu radusies vesela virkne tautas dziesmu. kur sakūst kopā vienā dzejas tēlā puisis un ozols, meita un liepa. Vācu valodā ozolam piešķirta sieviešu kārta (die Eiche). Vācu valodā mūsu tautas dziesmām par ozolu-puisi līdzigi panti nevar rasties, ne arī šīs tautas dziesmas ar viņu īsto dzejisko saturu un, nokrāsu vācu; valodā pārtulkojamas. Vācu īpatnējais tautas gars rada citu dzeju, kas atkal latviski nav visā pilnībā pārtulkojama. Tāpat latviešu tautas dziesmas par sauli, kuras spožums un siltums latvietim atgādina sievieti-māti, īpaši bāru dziesmas, kurās sauli iztēlojas par māmuliņu, nav tulkojamas tanīs valodās, kurās saule nav nosaukta sieviešu kārtas vārdā (piem., latiņu, krievu valodā). Arī ābele dažkārt sakūst kopā ar mātes jēdzienu. Vāciski ābeli apzīmē ar vīriešu kārtas vārdu (der Apfelbaum). Visā pilnībā tad nevarēs nekad izteikt vāciski to, kas ietverts latviešu tautas dziesmā:
Pie ābeles piestājos
Kā pie savas māmuliņas;
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asaras.







2. Pasaku izcelšanās. 1925 Prof. P. Šmits, Latviešu pasakas un teikas

Kad seno no vārdu nozīme bijusi aizmirsta, tad esot radušies mīti kuri kā jau minēts, uzglabājušies līdz mums pasaku veidā. [..]Pirmo triecienu Grimmu nodibinātiem uzskatiem par pasaku celšanos no indoeiropiešu pirmtautas deva Götingenes sanskritists T. Benfejs (Theodor Benfey), publicēdams 1859. gadā indiešu pasaku krājumu Pančatantru, kur līdz ar pasaku tulkojumiem vācu valodā ir ievietoti arī plaši pētījumi par pasaku izp1atīšanos. Pasaku dzimteni viņš tur meklē Indijā, no kurienes tās apceļojušas visu pasauli, izspiezdamas ar savu interesanto saturu vietējās pasakas. Indijā tās esot sacerējuši Budas mācības sludinātāji propagandas nolūkiem, un izplatījuši tās gan ar rakstiem gan arī ar mutes vārdiem. Jau pirmajos gadu simteņos pēc Kristus šīs pasakas līdz ar budismu pārnestas uz Ķīnu, septītā gadu simtenī viņas ienākušas Tibetā, no kurienes vēlāku atkal gājušas tālāku uz Mongoliju. Uz rietumiem viņas ceļojušas vispirms tikai ar mutes vārdiem, bet 10. gadu simtenī notikuši muhamedāņu iebrukumi Indijā, un no tā laika sākusies arī rakstu starpniecība pasaku izplatīšanā uz rietumiem. Šie budistu stāstiņi jeb līdzības tulkoti persiešu un arabiešu valodā, nodibinājušies tā vispirms islāma zemēs, no kurienes tad gājuši atkal tālāku pie kristīgām tautām.





Rainis Šveices periods (1912. - 1914. VIII)



449.
R. EGLEM
K.astaņolā 1913. gada 22. jūlijā
Cien. R. Egles kgs! Man ļoti ērti, ka Jūs sarakstāt jautājumus, uz kuriem man atbildēt: 1) Tulkojumu varētu sūtīt arī man tieši. 2) Ostwalda «Mühle des Lebens» varēs laist vienu N, tātad varat pie tā strādāt, bet drukā tas nevarēs nākt drīz, jo ir jau bijuši daudzi dabas vēst[ures] raksti, un publika, kā izrādās, tos maz pērk. 3) Labāk «Dzīves dzirnas»; «sudmalas» ir provinciālisms. 4) Творчество - radīšana. «Bērna dvēseles mākslinieciski radoša audzināšana.» 5) Labāk būtu «vednieks», bet jēdziens pieder praktiskajai dzīvei, un tai literatūra nespēj uzspiest savus vārdus. Laikam «ormans» nekad netiks izspiests no «vednieka», bet paturēs grožus vienmēr rokās. 6) «Nau» es arī rakstu. Bet «duris» ir provinciālisms; lielākā daļa izrunā skaidri «durvis», cirvis, purvs. Saka gan «durtiņas», jo 3 konsonanti būtu grūti izrunājami. 7) «H[aufa] pasakās» labāk netaisīt pārgrozījumu. H. ir romantiķis, un viņa stāstu kārtība pieder pie romant[iskā] stila (salīdz., piem., Immermana «Münchhausen»). 8) Šķirt var «H. pasakas» vairākās daļās, tas pat būs U. B. vēl ērtāk. 9) Manas valodas studijas bij diezgan plašas: leišu valoda, sanskrita sākums, leišu augš- un lejas izloksnes, latgaļu izloksne, baltkrievu valoda. Tautas dziesmas, kuras pats krāju, ierašas. Stendera u. c. senais leksikons un senie raksti.
Paliekat sirsnīgi sveicināts no Jūsu
                                                                [paraksts].

Мои языковые штудии были достаточно широкыми: язык литовцев, начальный курс санскрита, верзные / нижные диалекты литовцев, говор латгальцев, белорусский язык. Народные песни, которые сам собираю, обряды. Старый лексикон Стендера и ветхые тома.
Швейцарский период

40-45) Arī taisnība! Ne vien gramatiskās formās, bet arī vārdu celmos latv. valoda no visām dzīvām valodām pasaulē ir vistuvākā sanskritam, izņemot, protams, dažas indiešu valodas. Mēs esam tātad visvecākā, visaristokrātiskākā cilts Eiropā, ar visvecākām ciltsgrāmatām. Arī dzīvojuši Baltijā mēs esam no visiem visilgāk: 6000 gadus, ko pierāda vācietis Becenbergers, slavenais valodnieks Karaļaučos.

Тоже справедливо! Не только в граматических формах, но и в именных основах лат. язык со всех живых языков на свете самый близкый санскриту, изключая, конечно, некоторые индийские языки. Из чего следует, что мы являемся самым древним, аристократическим племенем в Европе, с самымы древными родословными. Впрочем, и в Прибалтике мы всех дольше: 6000 лет, что доказывает немец Беценбергер, известный языковед Караляучос.

Šveices periods (1914. - 1920. III)
 

62.
SIVRJĒ
Kastaņolā 1915. gada 8. jūnijā
Jūsu rakstu «dans les provinces baltiqus» (Le Matin, le 17 mai 1915) mēs, latvieši ārzemēs, lasījām ar prieku un pateicamies Jums, jo tā ir reta parādība franču presē, kur gandrīz [vienīgi] «Annales des Nationalités» sniegusi ziņas par mūsu zemi un tautu.
Vajadzēja pienākt mūsu nāves stundai itin tuvu, lai Eiropa ieprasītos, kas tie tādi latvieši ir, kas tur klusībā mirst no vācu zobena? Eiropai agrāk neatlika laika painteresēties par tautu, kura visilgāk dzīvo Eiropā, kopš 6000 gadiem, un kura ir visaristokrātiskākā, jo visāriskākā tauta Eiropā, vistuvākā vēl dzīvā radiniece mirušai sanskrita tautai.
Сивре,
Кастанола, 1915-го г., 8 юня
Надо было подступить до того близко нашей кончине, чтобы Европа задалась бы вопросом о том, кто же это такие – латыши, которые там молча кровоточут от немецкого меча? Европе до сих пор не нашлось времени поинтересоваться про народ, который живет в Европе дольше остальных, с 6000 лет, и который есть наиболее аристократическый, ибо самый арийский народ в Европе, самая близкая еще живая родственница мертвому языку санскрита.
Un letton.


Jūs, mans kungs, minat to pareizo, bet maz zināmo faktu, ka šī latviešu tauta ir devusi tagadējā karā Krievijas aktīvai armijai 400000 zaldātu, un labāko zaldātu, pa lielākai daļai gvardu, - tāda tauta nevar būt des serfs, kā dzird vācu avīzēs; nē, latvieši ir viena no augstākām kultūrtautām Krievijā, varbūt Eiropā.
Un atļaujat nu jautājumu, vai šie 400 000 augsti kulturālie zaldāti, - kas ir skaita ziņā tikpat daudz, cik varonīgo serbu, kultūras ziņā daudz vairāk, - vai tie nebūtu varējuši atspiest atpakaļ visus uzbrucējus - vāciešus, tāpat kā serbi austriešus, ja viņiem būtu ticis ļauts aizstāvēt pašiem savu zemi kā serbiem? ja šie latvieši nebūtu tikuši izkaisīti pa visiem plašiem un svešiem Krievijas kaujas laukiem, kur tie varēja tikai varonīgi mirt, bet ne uzvarēt.
Faktiski pat zemnieki - nezaldāti būtu spējuši turēties pret vācu priekšpulkiem, ja vien nebūtu šiem zemniekiem no krievu valdības atņemti ieroči, kādi tika gan atstāti vācu baroniem, iebrucēju - vācu ciltsbrāļiem.
Un ja Jūs, mans kungs, un varbūt arī plašāka franču publika atzīstat, ka tiešām šis pusmiljons Krievijai uzticīga karaspēka būtu labāk noderējis, kaudamies Baltijā, - vai tad frančiem nebūtu laiks kliegt, lai Krievija dara to vēl tagad? jo Krievijas lieta ir arī Francijas un visas civilizētās Eiropas lieta, un tā prasa, lai Baltija netop atdota vāciem.
Mums, latviešiem, kā tautai ir pārestība nodarīta: jāatzīst kaut pēdējā brīdi mūsu tiesība pastāvēt kā atsevišķai tautai un autonomai valstij, neatdalāmai jaunās Krievijas daļai! Pārestība, kas nodarīta mums, ir nākusi par ļaunu Krievijai un Eiropai, taisnība pret mums darīs labu Krievijai un Eiropai. Ir Krievijā lielākas un stiprākas tautas par mums, bet mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis ir vienīgs: mēs, latvieši - leiši, kā patstāvīga tauta un valsts, esam pēdējais un stiprākais cietoksnis, kas aizstāv Petrogradu un līdz ar to Krieviju; kad krīt Rīga un Latvija, tad krīt arī Petrograda un Krievija. Bet tām nebūs krist, to nevar piejaut civilizētā Eiropa. Bet mēs, latvieši, varam atturēties pret uzbrucējiem - vāciem tikai kā patstāvīga tauta un valsts vienība. Ja mums arī tad jāmirst, tad mēs mirsim ar apziņu par labu civilizācijai, kuras vecākā un reizē jaunākā atvase mēs esam.
                                                            Un letton.



171.
N. ŠČETIŅINAM
Lozannā 1916. gada 31. maijā
Dārgais Biedri, Jūs sapratīsiet, ka es priecājos, saņemdams Jūsu pastkarti, tā taču ir no Ruviglianas. Skaista šeit pilsēta, skaisti ļaudis, un pilsēta un ļaudis ir ļoti pieklājīgi, neatliek vairāk nekā ko vēlēties, kā vien Castagnolu. Es neko nestrādāju. Iespējams, ka tagad nodarbināšu domas ar Jūsu indiešu pasakām, jo budisti, jādomā, tikai pārstrādāja vecākās pasakas. Vai nav līdzība ar ēģiptiešu? vai babiloniešu? Nodarboties ar sanskritu būtu labi, bet viss jau ir ļoti izpētīts. Tad vajadzētu izvēlēties maz pazīstamas puses: pasaku valodu salīdzināšanu, aiziet līdz tam laikam, kad indiešiem nebija vārdos nosauktu dievu kā latviešiem. - Kas par žurnālu ir «30 Ant.»? Kādā valodā? - Man arī liekas, ka latviešu dziesmas ir vecākas par indiešu vēdām, tā iznāk pēc Jūsu teorijas.
Sveiciens no Aspazijas. Nagliņš.
Exp.: A. Nagliņš. Lozannā, Clochetons 21.
Н. Счетинину

Возможно озабочусь Вашими индийскими сказками, так как буддисты, думается, только переработали архаичные сказки. Заниматься санскритом было бы неплохо, но все уже очень изучено. [..] Мне также кажется, что латышкие песни стариннее индийских вед, так выходит из Вашей теории.

2.
Ž. PELISJĒ
Cīrihē 1912. gada 9. janvārī
9. 1. 12.
Mans kungs!
Jūsu uzaicinājums iestāties Off[ice] Centr[al] des Nationalités komitejā ir priekš manis ļoti pagodinošs, un es to pieņemu ar lielāko prieku. Franču tauta stāv visu kultūras tautu priekšgalā ne vien kā visaugstāk attīstītā un arvien progresīvākā, bet arī kā augstsirdīgākā; un viņai vislielākā tiesība uzņemties vadību arī šinī svarīgākā vispasaules jautājumā: visu tautību federācijas nodibināšanā, lai nodrošinātu katrai no viņām patstāvību. Lielākās ilgas pēc šādas federācijas gadu tūkstošus ir bijušas visdziļāk mazajām tautībām, kuras var smelties spēku tikai kopībā un visaugstākā kultūras attīstībā un kuras visos grūtos brīžos, kad cietušas pārvarīgu apspiešanu, ir guvušas līdzjūtību un saprašanu, morālisku un materiālu pabalstu lielajā un skaistajā franču tautā. Viena no vismazākām tautām ir latviešu tauta, bet viņas dzīvības spēks ir tik liels, ka viņa reizē ir arī viena no visvecākām tautām Eiropā un pasaulē, vistuvākā dzīvā radniece sanskritam, un ka viņa reizē ir arī viena no visjaunākām un progresīvākām kultūras tautām.
Kā šīs latv. tautas loceklis izsaku Jums, mans kungs, lielāko gandarījumu par O. C. d. N. spožo iniciatīvu un solījumus viņas man tik simpātiskos mērķus pabalstīt, cik būs manos spēkos, uz vislabāko.
Vēstules 1. lappusē virs teksta rakstīts:
labums mazajām tautām, kuras vienmēr atraduš[as] pabalstu augstsirdīgā franču nācijā, reizē visprogresīvākā

Ж. Пелисье

Одним из самых маленьких народов является латышский народ, но ее жизненная сила столь велика, что она в то же время представляет один из самых древных народов Европы и мира, самая близкая живая родственница санскрита, и что, в то же время, он из самых новых и прогресывных народов культуры.


IV. RAIŅA PRIEKŠVĀRDI SAVU DARBU IZDEVUMIEM
SABIEDRISKA RAKSTURA DARBI

Folklors un filoloģija, sevišķi baltu un slāvu valodu pētīšana, interese par indiešu dzeju un filozofiju - jo sanskrits skaitījās toreiz par mūsu valodas vai nu pirmcelmu, vai vecāko radu -; ar to sakarā arī vēsture, sevišķi ziemeļtautu, cik tā varēja attiekties uz latviešiem-leišiem, etnogrāfija, arheoloģija; no otras puses, atkal sabiedriskās zinātnes un visa juridika kā mācība par tiesu un taisnību, jaunā socioloģija - tās visas saviļņoja jaunās jūtas un prātus.
Mēs jau visi jutāmies kā apspiestas, beztiesīgas tautas locekļi un meklējām ij šīs tautas vēsturi, ij tautisko būtību, lai pierādītu viņu tiesību pastāvēt kā tautai, ne vien kā indivīdiem. Mēs meklējām tāpat tiesiskās normas, kurās nokārtotos šo tautu pastāvēšana, un jau toreiz mēs atzinām un prasījām no citiem atzīšanu tautu pašnolemšanās tiesībām. Mēs meklējām un sākām saprast tautas pašas iekšējo nokārtošanos šķirās un vēstures un sabiedrības gājienu.
http://groups.google.com/group/Nagari/ & http://nagari.southindia.ru
Словари санскрита, прописи дэванагари, материалы по авестийскому, хинди

Offline amb

  • Newbie
  • Posts: 1
  • Gender: Female
Reply #32 on: August 22, 2011, 19:59
jo vairāk es ieklausos latviešu runāšanā, jo vairāk es dzirdu, ka nebalsīgie p,b,v,t,d utt.  tiek izrunāti citādi,nekā līdzīgas skaņas krievu valodā. Bet šis aspekts dažadās valodas mācību grāmatās parasti paliek kkur zem svītras. Vai kādam ir kas sakams par šo? :???

Kodel?Todel!

  • Guest
Reply #33 on: October 14, 2011, 10:37
Учу сейчас латышский и возник вопрос. На записях, которые прилагаются к книге, диктор практически не произносит конечные краткие гласные, а если на конце i, так вообще ее не слышно. У меня что-то со слухом, что-то с диктором или так и надо? Книга если что Colloquial Latvian.

Offline sven

  • Posts: 812
  • Gender: Male
Reply #34 on: October 15, 2011, 02:08
Учу сейчас латышский и возник вопрос. На записях, которые прилагаются к книге, диктор практически не произносит конечные краткие гласные, а если на конце i, так вообще ее не слышно. У меня что-то со слухом, что-то с диктором или так и надо? Книга если что Colloquial Latvian.

Если это не диктор, напр.,  телевидения, вполне такое может быть. Вот youtube канал Латвийского Телевидения, там дикторы, но также бывают интервью с людьми с улицы, можете сравнивать: http://www.youtube.com/user/ltvpanorama

Kodel?Todel!

  • Guest
Reply #35 on: October 15, 2011, 15:46
Ага, спасибо.

Offline weshki

  • Posts: 631
Reply #36 on: December 25, 2011, 12:06
Есть в наличии два словаря: латышско-русский (35 тыс слов, 1974) и русско-латышский (40 тыс слов, 1988). И может пара старых учебных пособий. Если кому-то надо, отсканить не могу, могу перефотографировать на цифровик.

Offline darby mgraw

  • Posts: 28
Reply #37 on: February 2, 2012, 14:42
в латышском разговорном безударные гласные могут редуцироваться, но полностью не выпадают. Кроме, может быть , сельских латгальских говоров.

Offline dagege

  • Posts: 8681
  • Gender: Male
Reply #38 on: February 20, 2012, 22:17
Учу сейчас латышский и возник вопрос. На записях, которые прилагаются к книге, диктор практически не произносит конечные краткие гласные, а если на конце i, так вообще ее не слышно. У меня что-то со слухом, что-то с диктором или так и надо? Книга если что Colloquial Latvian.

Если это не диктор, напр.,  телевидения, вполне такое может быть. Вот youtube канал Латвийского Телевидения, там дикторы, но также бывают интервью с людьми с улицы, можете сравнивать: http://www.youtube.com/user/ltvpanorama
Натурал, гей, лесбиянка, бисексуал, трансгендер? Кака разница? Главное не быть по жизни пидарасом.
***
Я слишком хорошо повидал мир. Я плохой раб. (к/ф Облачный Атлас)
***
Я бисексуал-гомофоб, еврей-антисемит, либерал-фашист. Приятно познакомиться.
***
Всех праведников ловят на шлюхах. А шлюх ловят на том, что потом они занимаются морализаторством.

Offline sven

  • Posts: 812
  • Gender: Male
Reply #39 on: February 22, 2012, 03:46
Учу сейчас латышский и возник вопрос. На записях, которые прилагаются к книге, диктор практически не произносит конечные краткие гласные, а если на конце i, так вообще ее не слышно. У меня что-то со слухом, что-то с диктором или так и надо? Книга если что Colloquial Latvian.

Если это не диктор, напр.,  телевидения, вполне такое может быть. Вот youtube канал Латвийского Телевидения, там дикторы, но также бывают интервью с людьми с улицы, можете сравнивать: http://www.youtube.com/user/ltvpanorama

И что?

Offline Lindass

  • Newbie
  • Posts: 1
  • Gender: Female
Reply #40 on: February 24, 2012, 00:56
Я для поддержания латышского языка делаю упражнения на сайте http://lv.getar.net/ и смотрю фильмы принципиально на латышском языке.
Вот если уж заговорил на латышском то лучше не расслабляться , а то всё быстро забывается. 

Offline Alise

  • Posts: 57
  • Gender: Female
Reply #41 on: June 18, 2012, 00:41
Скажите, пожалуйста, ...
Всю жизнь слышу и говорю "man patīk", тут вдруг слышу вариант "man patīkas". Насколько правомерон так говорить? Это просторечие? или калька с русского варианта возвратного глагола "нравиться"?

Offline sven

  • Posts: 812
  • Gender: Male
Reply #42 on: June 18, 2012, 01:45
http://www.tezaurs.lv/sv/?w=patikties
sar. = разг.

Не думаю, что здесь можно говорить о влиянии русского языка.

По-латышски это звучит необыденно, более интересно, чем плоское patīk "нравится", неудивительно, что молодёжь, чтобы скрасить язык, иногда употребляет это слово.

Покойная мама иногда вспоминала стишок сталинских времён, в котором высмеивалась "буржуазная интеллигенция". Здесь  patikās вскрывает лживую утончённость презираемого класса:

Reiz [имя, не помню, какое] ar Džonī satikās,
Par mākslu viņiem runāt patikās.



Мне кажется, в 90% случаев это именно patikās, т.е., прошедшее время. 

Offline Alise

  • Posts: 57
  • Gender: Female
Reply #43 on: June 18, 2012, 01:48
Спасибо.

Offline Nikolai

  • Posts: 77
  • Gender: Male
Reply #44 on: June 21, 2012, 07:59
Скажите, пожалуйста, есть ли в латвийском языке слово "обони" или близкое к нему по звучанию (например, "абони", "абани" и т.п.)? На юге Приморья есть падь, которая до 1972 г. называлась Обони. Это название не этимологизируется ни из русского, ни из корейского, ни из китайского языков. Но там возле этой пади несколько десятилетий в нач. 20 в. существовало село Латвия, жители которого были выходцами из Латвии. Возможно, это латвийское слово или же из какого-то другого прибалтийского языка.

Offline Alise

  • Posts: 57
  • Gender: Female
Reply #45 on: June 21, 2012, 08:42
Здравствуйте, Николай. Мне такое слово незнакомо, единственное, что приходит в голову, это слово "яблочко" или "клевер", которое отдаленно похоже на то, что вы пишете:  āboliņi (аабуолини). Яблоко - ābols, яблоня - ābele.

Offline Nikolai

  • Posts: 77
  • Gender: Male
Reply #46 on: June 21, 2012, 08:55
Alise, а как по-латвийски будет "река", "ручей", "долина", "падь", "озеро", "село", "поселок", "город"? Может среди этих слов есть что-то созвучное. Вот, кстати эта падь на карте:

 

Offline Alise

  • Posts: 57
  • Gender: Female
Reply #47 on: June 21, 2012, 09:52
Пока не похоже, может, кто другой найдет соответствие?

"река" - upe (упэ)
"ручей" - strauts
 "долина" -  ieleja; noleja,  поэт.  leja
"падь" - ... овраг - grava, ущелье - aiza (multitran.ru)
"озеро" - ezers
"село", "поселок" - ciems, ciemats
"город" - pilsēta

(язык называется "латышский", а не латвийский, также как "русский", а не российский).

Offline Nikolai

  • Posts: 77
  • Gender: Male
Reply #48 on: June 21, 2012, 10:21
Alise, а нет ли в латышском языке слова "халербе" или созвучного с ним? На той же карте, что я привел выше, есть остров Халербе южнее села Латвия. Но его этимология также неясна. Может это какое-то искаженное латышское слово?

Offline Poirot

  • Posts: 62958
  • Gender: Male
Reply #49 on: June 21, 2012, 10:54
(язык называется "латышский", а не латвийский, также как "русский", а не российский).
+1
"Мы всегда можем уметь."(с)

 

With Quick-Reply you can write a post when viewing a topic without loading a new page. You can still use bulletin board code and smileys as you would in a normal post.

Note: this post will not display until it's been approved by a moderator.
Name: Email:
Verification:
Type the letters shown in the picture
Listen to the letters / Request another image
Type the letters shown in the picture:
√49 Напишите ответ строчными буквами:
«Сто одёжек, все без застёжек» — что это?: